Elza Medne

"Pavasara introspekcija"

      Ekspozīcijā izteiktais stāsts apspēlē telpas jēdzienu. Tā ir ne tikai fiziska robeža, kurai piešķirta kāda konkrēta funkcija, bet arī bezrobežu telpa, kas sevī ietver pašu Būtību kā tādu. Šajā gadījumā, tiek runāts par indivīda „iekšējo telpu”, kas vienlaicīgi sevī iekļauj gan apziņas, gan zemapziņas un virsapziņas stāvokļus. Stāsta galvenais varonis ir persona - cilvēks, kas laik-telpā pārvietojas kā ierobežota vienība. Tā nemitīgi mijiedarbojas ar apkārt esošo vidi un pastāv kā ierobežojums ierobežojumā. Ar manis veidotās eks-pozīcijas palīdzību vēlos šo robežu nojaukt, nojaukt sabiedrībā pastāvošās dogmas un fiziskās robežas, sadalīties un saplūst vienotā būtībā – būtnē, kas, neatkarīga, stāv aiz Ego un citiem sabiedrības veidotiem nošķīrumiem. Manā pasaulē cilvēka prāta radītais apvienojas ar cilvēces izejas punktu – dabisko, cilvēka roku neskarto vidi. Pilsēta, kas transformējas dabā. Divas, līdzās pastāvošas parādības, telpas, kas vienojas turpmākā savienībā, rezultātā iegūstot vienu, saskaņā dzīvojošu organismu. Cilvēciskā forma kā pielīdzinājums pilsētai; daba, kas skatāma kā personas paplašinājums. Ego pazudināšana un tā simboliska apbērēšana. Pieņemtā skaistuma standarta nomaiņa. Dāvids ir pagātne, bet es skatos nākotnē...

Šis bija mans pareģojums, izteikta nākotnes vīzija ar mani izteikuma centrā. Viss taču izriet no paša veidotās patības! Mana persona, manis veidotā pasaulē, bet sevi pašu es ietērpju sērās. Tāpēc, ka uzskatu to par pagātni. Pagātni, pie kuras tik neatlaidīgi joprojām vēl turos.

Es būšu meža bērns. Bet kas būsi tu?

* 2016, 31maijs - 4jūnijs, Latvijas Mākslas akadēmijas bēniņi, LMA bakalaura darbu izstāde "5 istabas".

Ilustrējošs buklets / zīns; 100 gb; printēts ar Risogrāfa palīdzību.

_________________________________________________________________________________________________________

    The story expressed in the exposition plays with the concept of space. It is not just a physical boundary endowed with a particular function, it is also a border-free area which includes the essence as such. In this case, there is a talk of an individual's "inner space" which simultaneously includes the conscious, the subconscious and over- conscious conditions. The main character of the story is a person - a human who moves in the time and space as a hedged item. It constantly interacts with the surrounding environment and exists as a restriction limit.

    I want this border to be dismantled, to demolish the society’s existing dogmas and physical boundaries. To be divided and merge into a single essence – a being who independently stands above the ego and other community-made distinctions. In my world, the human mind created is merging with the starting point of humanity - natural, human hand pristine environment. A city that transforms into the Nature. Two co-existing phenomena that agree of further union. Resulting in one living organism. Human form as the alignment to town; Nature - viewed as a personal extension. Ego condemnation and its symbolic burial. Replacement of the accepted standard of beauty, David is the past but I look at the future...
     This was my prediction, expressed vision of the future with me in its center. Everything results from a self-made identity! My person in a world created by me, but myself I dress up in a mourning. Because I believe it's past. Past to which I am so consistently still holding onto.
I’m going to be a wild child. Who are you going to be?

* 31.06.16 - 04.07.16, Attic of the Art Academy of Latvia, LMA bachelor exhibition "5 rooms"

Built with Berta.me